Prakses vietas – nepieciešamas darba uzsākšanai jauniešiem

Prakses vietas – nepieciešamas darba uzsākšanai jauniešiem

Pagājušās nedēļas izskaņā diskusijā “Sadarbības nozīme jauniešu nodarbinātībai Valmierā” Valmieras novada fonda jaunieši prezentēja savu veikto pētījumu par jauniešu bezdarbu Vidzemē. Vidzemes Augstskolā tika apspriestas jauniešu iespējas Valmierā, pieredzes un iemaņu atbilstība darba tirgus prasībām, kā arī karjeras un profesiju izvēle un skolu sadarbība ar uzņēmumiem.

 

Pētniece Liene Goļča iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar Vidzemes jauniešu viedokli par jauniešu bezdarba jautājumiem. 80% aptaujāto uzskata, ka jauniešu bezdarba iemesls ir darba devēju nevēlēšanās nodarbināt jauniešus bez pieredzes. 60% uzskata, ka vislabākais veids jauniešu bezdarba mazināšanā ir ciešāka skolu un vietējo uzņēmumu sadarbība, lai izglītotu jauniešus konkrētajam darbam. Lielisks piemērs tam ir Valmieras Profesionālās vidusskolas iepriekšējā gadā aizsāktā duālā sistēma Latvijā, kad jaunietis no piecām darba dienām divas pavada skolā un apgūst teorētiskas zināšanas, savukārt pārējās dienas apgūst praktiskas darba iemaņas uzņēmumā “Valmieras stikla šķiedra”. Vēlmi pēc duālās sistēmas arī citās profesijās VPV izteikuši citi uzņēmēji.

 

Pētījums apliecināja radinieku un draugu nozīmību, jo caur tiem pie pašreizējās darba vietas tikuši 32% strādājošo jauniešu, savukārt 27% – pēc CV nosūtīšanas darba devējam. Tomēr darba devēji uzsver, ka liela daļa saņemto CV ir nepārliecinoši (gramatikas, stila u.c. kļūdas). Tāpēc kā rekomendāciju pētnieces min CV meistarklašu un apmācību rīkošana jaunatnes darbiniekiem un skolotājiem.

 

Gandrīz visi aptaujātie jaunieši jeb 95% piekrīt, ka prakse var sniegt lielisku sagatavotību darbam. Savukārt darba devēji norāda, ka prakses laikā var noskatīt jaunus darbiniekus, kā arī par prakses laiku nav jaunietim jāmaksā. Brīvprātīgās pētnieces iesaka vairot prakšu iespējas arī vidusskolās un ģimnāzijās, kur tās nav obligātas. Kā prakses mīnusus darba devēji norāda savu ieguldīto laiku praktikantu apmācīšanā, jo pašu veicamie darbi tikmēr netiek veikti. Darba devēji vēlētos jauniešos vairāk redzēt patstāvību un atbildības sajūtu.

 

Fonda pētnieces Egita Podniece, Liene Goļča un Līga Zariņa kā labās prakses piemēru cīņā ar jauniešu bezdarbu Vidzemē nosauc jauno biznesmeņu ideju konkursu “Madona var labāk”, kur jaunieši var iegūt līdz 2000 eiro savām biznesa idejām. Kopš pagājušā gada jauniešiem ir iespējas strādāt arī Madonas novada uzņēmumos vasaras laikā. Taču šī gada vasarā arī Valmieras pašvaldība un Nodarbinātības valsts aģentūra sola jauniešiem darba vietas Valmierā!

 

Noslēgumā visas jaunās pētnieces atzīst, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no pašiem jauniešiem, jo pieredzes, prasmju un zināšanu trūkums traucē uzsākt sekmīgas darba gaitas. Meitenes iesaka izmantot iespēju un gūt tik ļoti nepieciešamo pirmo darba pieredzi Valmieras nevalstiskajās organizācijās, izmantojot brīvprātīgā darba piedāvātās iespējas.

 

Pētījums Latvijā notika, pateicoties Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” un Sabiedrības integrācijas fonda finansiālam atbalstam. Kopumā jauniešu veiktie pētījumi par jauniešu bezdarbu veikti sešās Eiropas Savienības valstīs – Čehijā, Horvātijā, Latvijā, Slovākijā Ungārijā un Vācijā.

 

Ar jauniešu veiktajiem pētījumiem iespējams iepazīties ŠEIT:

  1. Elektroniskajā bukletā par jauniešu bezdarbu visās valstīs;

  2. Pētījumu kopsavilkumā par jauniešu bezdarbu visās valstīs;

  3. Pētījumu kopsavilkumā par jauniešu bezdarbu Vidzemē;

  4. Atraktīvā video par Vidzemes jauniešu bezdarba pētījumu Vidzemē.