Pirmais Demokrātijas akadēmijas izlaidums
15.05.2023
2023. gada 30. janvārī tika atklāta Latvijā pirmā Demokrātijas akadēmija, kurā mācības uzsāka 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevaldības organizāciju pārstāvji un aktīvie iedzīvotāji no visas Latvijas. Mācības ir noslēgušās un 12. maijā notika pirmais Demokrātijas akadēmijas izlaidums – 149 Demokrātijas akadēmijas dalībnieki saņēma Diplomu par akadēmijas absolvēšanu.
Demokrātijas akadēmijas dalībnieki akreditētā 72 stundu mācību programmā ir izzinājuši demokrātijas jēdzienu Latvijā un pasaulē, iepazinuši un izvērtējuši demokrātijas nodrošināšanas mehānismus valsts un pašvaldību līmenī, stiprinājuši savu pilsonisko kompetenci – gan analizējot savas zināšanas, attieksmi, rīcību, gan praktiski stiprinot demokrātiju vietējā kopienā.
Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka uzsver: “Sabiedrība ir kā kopkoris, kurā katram ir savs balss tembrs un skaļums. Lai iegūtu bagātīgu skanējumu, mums citam cits ir jāspēj sadzirdēt, veidojot vienotu ansambli. Nākotne ir jau šodien, mums ir jābūt klātesošiem un jāizmanto savas prasmes, spējas un resursi, jāspēj reaģēt uz apkārtējo vidi un apstākļu maiņu. Ikviens Demokrātijas akadēmijas dalībnieks ir teicis savu “JĀ” demokrātijai un nesīs to tālāk.”
Valsts sekretāra vietniece saliedētas sabiedrības, mediju politikas, starptautiskās sadarbības un ES politikas jomā Zane Vāgnere uzsver: “Latvijas jauda ir pilsoniskajā sabiedrībā. Demokrātijas akadēmijā esam pulcējušies, lai identificētu, kadus spēkus un resursus esam gatavi ieguldīt, lai spēcinātu mūsu demokrātiju. Mūsu kopējais mērķis ir ikviena sabiedrības pārstāvja sajūta “es esmu Latvija”, jo demokrātija nav tikai politiska sistēma, bet gan dzīvesveids, kas prasa līdzdarboties.”
Demokrātijas akadēmijas Kurzemes reģiona vadītāja Maija Jankovska, izvērtējot Demokrātijas akadēmijas ieguvumus, rezumē: “Latvijā ir daudz aktīvu cilvēku, tie enerģiski iesaistās un līdzveido daudzveidīgas iniciatīvas, lai dzīve kopienā, valstī būtu labāka. Mūsu galvenais uzdevums Demokrātijas akadēmijā bija iesaistīt tos, kuri līdz šim pilsoniskos procesus vēroja no malas. Ar prieku varu secināt, ka esam būtiski virzījušies šajā virzienā. Darāmā vēl ir daudz, bet ceļš ir uzsākts.”
2023. gada rudenī ikviens interesents varēs uzsākt mācības Demokrātijas akadēmijā – tiešsaistē www.demokratijasakademija.lv.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas – biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
Demokrātijas nedēļas noslēgums Vidzemē: Vaidavas bibliotēkā
11.05.2023
Beidzamajā Demokrātijas akadēmijas Vidzemes reģionālajā mācību nodarbībā viens no izlolotajiem pasākumiem noslēdza visLatvijas Demokrātijas nedēļas pasākumus Vidzemes pusē. Ar inteliģentām sarunām tika atzīmēta Eiropas diena Vaidavas bibliotēkā, klausoties Andreja Panteļējeva, Ingas Surguntes un Jāņa Ķīnasta pārdomās par demokrātiju, kultūrvidi un kultūrtelpu.
Ikgadējā 9. maijā atzīmējamā Eiropas diena, kas veltīta mieram un vienotībai Eiropā, tika atzīmēta Vaidavas pagasta bibliotēkā kopā ar A.Panteļējevu, Atmodas laika politiķi, Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputātu. Grāmatu autors dalījās savās pārdomās par maija svinamajiem svētkiem, uzsverot 1950. gada 9.maijā R.Šūmaņa parakstīto deklarāciju, kas tiek uztverta kā Eiropas Savienības izveides sākums. Tāpat Andrejs uzsvēra bibliotekāru ietekmi skolēnu intereses sekmēšanā, ieinteresējot tos grāmatu lasīšanā.
I.Surgunte, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kultūras sektora vadītāja, klātesošos iepazīstināja ar kultūras lomu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Inga uzsvēra, ka mums visvairāk būtu jāstrādā pie sociālās nevienlīdzības mērķa mazināšanas, jo diemžēl Latvija ir viena nevienlīdzīgākajām sabiedrībām Eiropā. Pretstatam: Latvijas vislabāk sasniegtais ANO mēŗkis ir darbības klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Klātesošie tika aicināti arī apmeklēt Eduarda Veidenbauma muzeju “Kalāči” projektu “Vairāk gaismas!”, kas atspoguļojot rakstnieka mentālās sajūtas un veselības problēmas, ar kurām saskaras jaunieši arī mūsdienās.
Savukārt J.Ķīnasts, Cēsu Pluriversitātes vadītājs, Jaunā Eiropas Bauhaus vēstnieks, kopā ar pasākuma dalībniekiem meklēja atbildes uz jautājumiem – “Ko par demokrātiju māca dārzs?”, “Kā pilsēta kļūst par skolu?” un “Kāda tam visam saistība ar vietradi?”. Jānis iepazīstināja ar Cēsu Pluriversitātes konceptu jeb skolu, kurai nav konkrētas adreses, bet kuru veido konkrēti notikumi un cilvēki, kur tiek rīkotas vasaras skolas, lekcijas, plenēri. Skolu, kas starp 1100 “New Bahaus” projektiem atzīts starp 52 labākajiem kategorijā “Saiknes atjaunošanā ar dabu”.
Eiropas dienas noslēgumā tika izspēlēts Demokrātijas BINGO, kur TOP 9 asociācijas ar demokrātiju bija “vēlēšanas”, “brīvība” un “vārda brīvība”, “izvēle”, “iespējas”, “ceļošana” un arī “daba”. Starp demokrātijas atslēgas vārdiem bieži tika minēta arī “bibliotēka” un “grāmata”, tomēr smaidus visvairāk raisīja “lūpukrāsa”, “minisvārki” un “ES”, kas tika tulkots gan kā personu vietniekvārds, gan kā Eiropas Savienība.
Jānorāda, ka vasaras laikā notiks arī vēl citi Demokrātijas akadēmijas nodarbībās plānotie pasākumi. Eiropas dienas pasākumu Vaidavā organizēja Vaidavas pagasta bibliotēka Eiropas Kultūras fonda “Europe Challenge 2022” ietvaros, sadarbībā ar Demokrātijas akadēmiju un Aktīvo iedzīvotāju fondu.
Jau stāstīts, ka pašlaik tiek īstenota mācību programma “Demokrātijas akadēmija”, kas ietver četras mācību dienas Rīgā un četras reģionālās mācību dienas Vidzemē. Programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Plašāka informācija par Demokrātijas akadēmiju skatāma: www.vnf.lv.
Noslēdzas Demokrātijas akadēmijas nodarbības Vidzemē: turpinājums Alūksnes, Limbažu, Madonas un Valmieras novados
02.05.2023
Aprīļa izskaņā notika beidzamā Demokrātijas akadēmijas Vidzemes dalībnieku reģionālā mācību diena Vidzemē, kad tās dalībnieki tikās Alūksnes novada Kultūras centrā. Noslēdzošajā Vidzemes nodarbībā dalībnieki plānoja savus pasākumus, kas notiks Alūksnes, Limbažu, Madonas un Valmieras novados gan tagad maijā Demokrātijas nedēļas ietvaros, gan vasaras mēnešos, aizgūstot padomus no pasākumu rīkošanas aģentūras “Eži”. Daļā no pasākumiem plānots izmantot arī akadēmijas metodes kā Demokrātijas spogulis un Demokrātijas bingo.
Noslēdzošajā nodarbībā 26. aprīlī Vidzemes dalībnieki aizguva “ceļvedi” jeb dažādas iedrošinošas metodes aktivitāšu un pasākumu rīkošanā no pasākumu organizatora Uģa Meldera, kurš vada visdažādākos pasākumus jau vairāk kā 20 gadus. Rezultātā dalībnieki plānoja savas aktivitātes un pilnveidoja jau esošās idejas. Proti, Demokrātijas akadēmijas ietvaros jaunnedēļ jau 8.maijā Alūksnes novadā Alūksnes un Bērnu jauniešu centrā notiks diskusijas jauniešiem par cilvēktiesībām un LGBT+ tēmām, kā arī jaunieši ieskatīsies Demokrātijas spogulī. Eiropas diena, 9. maijs, tiks atzīmēta Valmieras novadā, kad Vaidavas pagasta bibliotēkā notiks sarunas par lasīšanu kā baudu, bibliotēku kā terapiju, un tiks meklēta kultūrtelpa ārpus telpas kopā ar Andreju Panteļejevu, Ingu Surgunti, Jāni Ķīnastu un Uģi Melderi. Vasaras sākumā, 3. jūnijā Madonas novada svētkos tiks rīkots Demokrātijas labirints. Tālāk - ar Alūksnes nevalstisko organizācijas centru un tā darbību plānots iepazīstināt Madonas novada deputātus, savukārt Limbažu novadā Tūjas pusē vasaras karstākajā mēnesī tiek plānots Demokrātijas pārgājiens.
Dalībnieki izspēlēja arī Demokrātijas bingo, nosakot savas galvenās asociācijas par demokrātijas tēmu. Vidzemes dalībnieku Top 9 atslēgas vārdi demokrātijai ir: “sadarbība”, “līdzdalība”, “sarunas”, “izvēle”, “vienlīdzība”, “brīvība”, “pasākums”, “cilvēks” un “likumība”. Platākus smaidus raisīja arī tādi demokrātijas atslēgu vārdi kā “lūpukrāsa”, “pīpētava”, “bērnudārzs” un citi. Turpinot izprast demokrātijas konceptu, dalībnieki izspēlēja arī Demokrātijas spoguli, kas atkal raisīja saunas un pārdomas par katra dalībnieka individuālo pilsonisko kompetenci un izpratni. Kopā ar saviem grupas biedriem ikviens dalībnieks kritiski un atklāti izvērtēja savas prasmes un zināšanas “darīt demokrātiju”.
Jaunnedēļ, 12. maijā notiks noslēdzošā nodarbība visām Demokrātijas akadēmijas reģionu – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Zemgales un Vidzemes - grupām Mežaparkā, Rīgā. Ikvienam būs iespējams dzirdēt par demokrātijas attīstību nākotnē, kā arī piedalīties atvērtajās diskusijās kopā ar vairākiem desmitu ekspertu.
Jau stāstīts, ka pašlaik tiek īstenota mācību programma “Demokrātijas akadēmija”, kas ietver četras informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā un četras reģionālās mācību dienas katrā Latvijas reģionā. Mācību programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Plašāka informācija par Demokrātijas akadēmiju skatāma: www.vnf.lv.
Demokrātijas kartēšana Alūksnes, Madonas, Smiltenes un Valmieras novados
14.04.2023
Vakardien, 13.aprīlī Cesvaines pilī notika sestā Demokrātijas akadēmijas mācību diena Vidzemes dalībniekiem, kad tās dalībnieki gūtās zināšanas par dažādiem līdzdalības veidiem demokrātijā izmantoja, kartējot dažādus līdzdalības veidus Alūksnes, Madonas, Smiltenes un Valmieras novadā. Nodarbības noslēgumā dalībnieki noskatījās spēlfilmu «Citu dzīve» (2006), kas guvusi apbalvojumus dažādos pasaules kinofestivālos, tai skaitā Oskara balvu, rosinot pārdomas par demokrātijas spēku un uzdrīkstēšanos stāvēt pretī sistēmai.
Aprīļa vidū Demokrātijas akadēmijas Vidzemes dalībnieku grupa tikās Cesvaines pilī. Iedvesmojoties no pils autentiskās auras un ģimenes centra “Tuti” rīta spēka dziesmām, akadēmijas dalībnieki veica līdzdalības veidu kartēšanu pašu izvēlētajos novados: Alūksnes, Madonas, Smiltenes un Valmieras.
Veicot uzdevumu, dalībnieki diskutēja, kā minētajos novados dažādām iedzīvotāju vecumu grupām – jauniešiem, vidējai paaudzei un senioriem - notiek brīvprātīgais darbs, deliberatīvās diskusijas, iedzīvotāju sapulces un forumi, viedie ciemi, iedzīvotāju padomes, vai aktivizējas kaimiņu un interešu grupas, cik ļoti tiek izmantoti sociālie tīkli un savstarpējo ziņojumu mobilās lietotnes, vai tiek rīkotas brokastis ar deputātiem, vai pagastu pēcpusdienas, “ēnošana”, vai tiek slēgti sadarbības memorandi, līdzdarbības līgumi, vai kā citādi apstiprināta NVO un pašvaldību sadarbība. Apkopojot dalībnieku vērtējumu, tika secināts, ka lielākā daļa no minētajiem līdzdalības veidiem jau notiek, vai ir ceļā uz to īstenošanu.
Nodarbības noslēgumā dalībnieki skatījās vācu režisora Floriana Henkela fon Donneršmarka filmu spēlfilmu «Citu dzīve», ko sagādājis Gētes institūts. Filma ir augstu novērtēta un vairākkārt ieguvusi apbalvojumus dažādos pasaules kinofestivālos, tai skaitā Oskara balvu nominācijā «Gada labākā filma svešvalodā». Filmas vērtība atklājas lieliskajā aktierspēlē un intriģējošajā scenārijā. Filma vēsta, ka, neraugoties uz dzīves apstākļiem un politisko situāciju, jebkurā laikā cilvēks var būt patiess, īsts un labs.
Jau stāstīts, ka pašlaik tiek īstenota mācību programma “Demokrātijas akadēmija”, kas ietver četras informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā un vismaz četras mācību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā Latvijas reģionā, tostarp arī Vidzemē. Balstoties uz pašu akadēmijas dalībnieku rosinājumiem, reģionālās mācības Vidzemē notiks Alūksnes, Madonas, Ogres un Valmieras novados.
Mācību programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Plašāka informācija par Demokrātijas akadēmiju skatāma: www.vnf.lv.
Mazliet demokrātijas Vidzemē. Arī Ogres novadā.
21.03.2023
Iepriekšējās nedēļas izskaņā Ogres pilsētā notika jau ceturtā Demokrātijas akadēmijas mācību diena Vidzemes dalībniekiem, kad akadēmijas dalībnieki ieguva zināšanas par dažādiem līdzdalības veidiem demokrātijā un iespējamiem sadarbības partneriem aktīvai rīcībai, kā arī fonds DOTS vadībā apguva Dialoga apļu metodi. Mācību dienas noslēgumā – ekskursijas Ogres Centrālajā bibliotēkā un Ogres Vēstures un Mākslas muzejā, cenšoties atrast demokrātiju, kur tā, iespējams, nemaz nav.
16. martā Ogres novada Centrālajā bibliotēkā pulcējās teju 30 akadēmijas dalībnieki no Vidzemes reģiona. Šoreiz pēc pašu dalībnieku ierosinājuma otrā reģionālā mācību nodarbība notika Ogres pilsētā, kā norises vietu izvēloties Ogres Centrālo bibliotēku. Mācību pirmajā daļā Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka mudināja dalībniekus padomāt par dažādām iesaistītajām pusēm un sadarbības partneriem, kā arī dalījās ar dažādiem līdzdalības un iesaistes veidiem. Jauniegūtās zināšanas dalībnieki nostiprināja grupu darbos, cenšoties rast piemērotākos līdzdalības veidus un iestatītās puses iedomāto problēmsituāciju atrisināšanai.
Mācību otrajā daļā fonds atvērtai sabiedrībai DOTS jeb Ieva Morica un Egita Prāma dalījās stāstā par sarunu festivāla Lampa, kas ir lielākais sarunu pasākums Latvijā un kopš 2015. gada pulcē desmitiem tūkstošu cilvēku. Šajā nodarbībā tika izzināta Dialoga apļa metode, ko fonds DOTS ir aizguvis no kolēģiem Somijā. Izspēlējot paraugdemonstrējumu kopā ar akadēmijas dalībniekiem, tika iepazīta metodes struktūra un tā norise. Pēc apļa metodes izspēlēšanas dalībnieki atzina, ka metode veicina tās dalībnieku savstarpējo atvērtību un uzticēšanos.
Jāatzīst, dažus dalībniekus apmeklēt mācības motivēja arī izvēlētā norises vieta – Ogres centrālā bibliotēkas ēka, kas saņēmusi arī Latvijas Būvniecības Gada balva 2021. gadā un ir nominēta kā viena no četrām labākajām pasaules bibliotēkām. Tādēļ mācību norise tika noslēgtu ar ekskursiju, apbrīnojot ēkas arhitektūru un pieejamību, kā arī tās radošos (un arī zaļos) risinājumus apvienojumā ar modernajām tehnoloģijām. Nevarējām neapmeklēt Ogres Vēstures un mākslas muzeju, ja reiz bijām nieka 500 metru attālumā. Vidzemes grupas dalībniekiem, kam vēl nebija izdevies veikt mājasdarbu – rast demokrātijas šķautnes kādā no Latvijas muzejiem – šī bija brīnišķīga iespēja paraudzīties uz Ogres muzeja ekspozīcijām un mēģināt ieraudzīt demokrātiju arī tur. Tomēr šoreiz demokrātijas pārdomas un jautājumus dalībniekiem vairāk raisīja neizvietotā mākslas porcelāna kolekcija, nevis Ogres mākslinieku gleznas.
Jau stāstīts, ka pašlaik tiek īstenota mācību programma “Demokrātijas akadēmija”, kas ietver četras informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā un vismaz četras mācību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā Latvijas reģionā, tostarp arī Vidzemē. Balstoties uz pašu akadēmijas dalībnieku rosinājumiem, reģionālās mācības Vidzemē notiks Alūksnes, Madonas, Ogres un Valmieras novados.
Mācību programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Plašāka informācija par Demokrātijas akadēmiju skatāma: www.vnf.lv.
Turpinot meklēt demokrātiju Vidzemē. Šoreiz Ogres novadā
14.03.2023
Šonedēļ Ogres pilsētā notiks jau ceturtā Demokrātijas akadēmijas mācību diena Vidzemes dalībniekiem, kad tiks gūtas zināšanas par tēmu “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība. Funkcijas, regulējumi, ietekme.” Nodarbībā dalībnieki uzzinās par dažādiem līdzdalības veidiem demokrātijā un iespējamiem sadarbības partneriem aktīvai rīcībai, kā arī iepazīs Somijas Inovāciju fonda izstrādāto Dialoga metodi dialoga veicināšanai pēc TimeOut metodes.
Jau ceturtdien, 16. martā Ogres novada Centrālajā bibliotēkā mācību pirmajā daļā teju 40 kursanti no Vidzemes reģiona uzzinās par dažādiem līdzdalības un iesaistes veidiem, kā arī izvērtēs iespējamo potenciālo sadarbības partneru ieguldījumu un ietekmi dažādu demokrātisku aktivitāšu īstenošanā. Par labajiem piemēriem stāstīs un aicinās padomāt Anita Seļicka, Demokrātijas akadēmijas mācību vadītāja. Savukārt mācību otrajā pusē mācību dalībnieki uzzinās par dialoga metodi, kad un kā to izmantot, pašiem piedzīvojot dalību dialoga aplī. Mācības noslēgsies ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja apmeklējumu, lai dalībnieki kopā ar muzeja personālu aprunātos un diskutētu par muzejā esošo situāciju.
Jau rakstīts, ka mācību programma “Demokrātijas akadēmija” ietver četras informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā ar nodarbībām no vadošajiem Latvijas ekspertiem un vismaz četras mācību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā no Latvijas reģioniem, tostarp arī Vidzemē. Reģionālās mācības Vidzemē notiks Alūksnes, Madonas, Ogres un Valmieras novados.
Mācību programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Plašāka informācija par Demokrātijas akadēmijuskatāma: www.vnf.lv.
Demokrātijas akadēmijas trešā mācību nodarbība – Satversme, kas rezonē ar mūsu identitāti
24.02.2023
Ar jaunām zināšanām un ierosmēm, pārdomām un iedrošinājumu praktizēt un darīt demokrātiju, vakar 23. februārī Rīgā, Mazajā Ģildē tika aizvadīta Demokrātijas akadēmijas mācību trešā nodarbība. Tajā teorētiski un ar skaidrojošiem piemēriem dalībnieki iepazina, ko demokrātija Latvijā nozīmē no likumdošanas un tiesību viedokļa, kā arī sniedzot ieskatu demokrātijas pamatvērtībās un dažādos tās īstenošanas aspektos.
Atklāšanas uzrunā Demokrātijas akadēmijas vadītāja, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka norādīja uz Nacionālajā attīstības plānā 2027. gadam ietvertajiem mērķa indikatoriem - apmierinātību ar demokrātiju, pilsoniskās līdzdalības indeksu un korupcijas uztveri, par ko tika diskutēts šajā mācību dienā, rosinot pievērst uzmanību dažādajām īstenošanas praksēm un izpratnēm nacionālā, pašvaldību un vietējā mērogā.
Demokrātijas akadēmijas mācību programmas eksperte, “Eiropas kustība Latvijā” ģenerāldirektore Liene Valdmane dalībniekiem sniedza informāciju par transformatīvo pedagoģiju, kas ir Demokrātijas akadēmijas programmas pamatā, rosinot dalībniekiem domapmaiņu par metodēm demokrātijas izpratnes veidošanai un tā jēdzienu. Demokrātijas akadēmijas dalībnieki, aicināti definēt demokrātiju un tās būtību saviem vārdiem, jēdzienam piešķīra dažādus skaidrojumus, piemēram, “Rīcības un vārda brīvība teritorijā, kurā es dzīvoju.”, “Līdzsvars starp vajadzībām un naudu.”, “Atbildības uzņemšanās par vietu, kurā esi.”, “Punkts, kurā manas tiesības un intereses satiekas ar līdzcilvēku tiesībām un interesēm.”
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova dalībniekiem stāstot par demokrātiju, izmantoja trīs "S" principu:
- SARUNA, kurā es saklausu citu cilvēku viedokļus, pieredzi, kurā mēs satiekamies ar otra cilvēka prātu;
- SADARBĪBA, jo sabiedrības un valsts pārvaldīšana ir sadarbība;
- SALIEDĒTĪBA - ja notikušas pirmās divas, tad veidojas saliedēta sabiedrība: kurā katrs cilvēks ir vērtība; kurā cilvēks ir mērķis nevis līdzeklis; kurā vairākums ņem vērā arī mazākumu.”
“Konstitūcija - tā ir visas tautas vienošanās, kādā valstī mēs vēlamies dzīvot. Tā veido mūsu nacionālās identitātes kodolu, kas sastāv no mūsu valodas, vēstures un vērtībām,” profesore S.Osipova atgādina, ka stabila demokrātija var pastāvēt tad, kad godīgi un gudri cilvēki ir pie varas, rosinot ikvienu vēlēšanās atcerēties kandidātu iepriekš paveikto un pieņemt atbildīgus lēmumus.
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, maģistra studiju programmas "Sabiedrības vadība" direktore Lilita Seimuškāne uzsvēra: “Uz līdzdalību līdz šim esam skatījušies diezgan šauri - kā uz iedzīvotāju attiecībām ar varu. Bet uz to var skatīties daudz plašāk - jebkurā mērogā, kur iesaistāmies lēmumu pieņemšanā - ģimenē, skolā, darba vietā, kopienā, draugu lokā un citur.”
Viens no populārākajiem veidiem, kā iedzīvotāji visbiežāk iesaistās dažādu procesu norisē, lēmumu pieņemšanā, ir līdzdalība pilsoniskās sabiedrības organizācijās. “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare ziņojumā sniedza informāciju par pilsoniskās sabiedrības vidi un tendencēm Latvijā un pasaulē, izceļot pārmaiņas ekonomikā, finanšu sistēmā, piemēram, uzticībā balstītu finansējumu un lokāliem finanšu instrumentiem, digitalizācijas rezultātā radītajām iespējām, drošības izaicinājumiem un uzbrukumiem pilsoniskajai sabiedrībai. I.Vaivare rosina aktīvistus meklēt atbildi uz jautājumu “kāpēc?” gan īstenoto aktivitāšu kontekstā, gan identificējot radīto ietekmi un šīs ietekmes mērīšanu, vēršot uzmanību uz ļoti nozīmīgajiem sadarbības tīkliem, kas ļauj iespējot daudzus procesus, un arī uz sociālu pārmaiņu nepieciešamību.
Mācību norisē vairākkārt tika vērsta uzmanība uz to, ka runāt par demokrātiju un līdzdalību ir vieglāk, nekā to praktizēt, tomēr ikvienam no mums ir iespējas un veidi, kā to darīt, sniedzot dažādus praktiskus piemērus daudzveidīgām aktivitātēm. Norvēģija ir viena no valstīm, kas gan pēc The Economist demokrātijas indeksa, gan Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa ir ar labākajiem rādītājiem, tāpēc mācībās Norvēģijā dzīvojošā GRID-Arendal fonda eksperte Ieva Ručevska sniedza ziņojumu par Norvēģijas pieredzi pašvaldību sadarbībā ar nevalstisko organizāciju sektoru. Savukārt salīdzinājumu starp pašvaldības atklātību Norvēģijā un Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot situācijai Latvijā un pašvaldībās, skaidroja Sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Inese Tauriņa.
Izzinot demokrātijas prakses konkrētā vietā, dalībniekiem bija iespēja iepazīsties ar trīs Cēsu novada pārstāvju pieredzēm, ko atklāja Cēsu Pluriversitātes dibinātājs Jānis Ķīnasts. Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots aicināja nebaidīties no viedokļu sadursmēm un pieņemt tās kā daļu no mācību procesa, kurā augt gan iedzīvotājiem, gan publiskās pārvaldes pārstāvjiem, norādot, ka “katra cilvēka neapmierinātībā ir kāds grauds racionalitātes, neatkarīgi no tā, kā tā tiek pausta.” Savukārt Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns vērsa uzmanību uz kvalitatīvas atgriezeniskās saites nozīmību, daloties pieredzē ar procesu, kā par to mācās un māca skolas komandu un skolēnus. Direktors arī uzsvēra kvalitatīvas līdzdalības nozīmību: “Daudz vairāk mēs sabiedrībā runājam par to, cik svarīgi ir līdzdarboties, nekā par to, kā to darīt kvalitatīvi.” O.Kaulēns norādīja, ka nepieciešams jaukt radītās iedomu sienas, jo ir svarīgi rādīt citiem, savu pieredzi demokrātisku procesu virzīšanā, kā arī mācīties no citiem.
Mācību dienas moderatore - Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone noslēgumā sniedza iedvesmu dalībniekiem, aktualizējot nozīmīgo pilsoniskās sabiedrības radīto ietekmi Latvijā un pasaulē, minot gan piemērus par tiesu sistēmas maiņu Izraēlā, gan atbalstu Ukrainai, gan analizējot pēdējo mēnešu un nedēļu norises Daugavpilī un Ogres novadā un daudzus citus nozīmīgus sabiedrības procesus, kas radījuši sistēmiskas izmaiņas, domāšanas maiņu un rosinājuši diskusiju par demokrātijas un brīvības nozīmību.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
****
Demokrātijas akadēmijas trešās mācību dienas fokusā – pilsoniskās kompetences īstenošana
22.02.2023
Lai izzinātu tiesiskā regulējuma ietvaru pilsoniskās sabiedrības tiesību un līdzdalības iespēju nodrošināšanā valsts un pašvaldību līmenī, uzzinātu par pilsoniskās sabiedrības organizēšanās formām un funkcijām, kā arī iedvesmotos un izprastu pilsoniskās sabiedrības iespējas Latvijā un pasaulē, 23. februārī notiks Demokrātijas akadēmijas trešā mācību nodarbība, kas notiks Rīgā, Mazajā Ģildē, pulcējot visus Demokrātijas akadēmijas studentus - vairāk kā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī aktīvos iedzīvotājus un līderus no visiem Latvijas reģioniem.
Mācību diena būs veltīta padziļinātai pilsoniskās kompetences īstenošanas līmeņa apgūšanai, aktualizējot demokrātijas īstenošanas prakses iespējas un nepieciešamību, rosinot dalībniekus analizēt, domāt un pieņemt lēmumus, labāk izprotot demokrātijas aspektus līdztekus pilsoniskās līdzdalības un iesaistes rīcībām. Dalībnieki teorētiski un ar skaidrojošiem piemēriem iepazīs, ko demokrātija Latvijā nozīmē no likumdošanas un tiesību viedokļa, sniedzot ieskatu demokrātijas pamatvērtībās un dažādos tās īstenošanas aspektos.
Iesākumā tiks dots ieskats Latvijas Satversmē un demokrātijas vērtībām tajā, turpinot par pašvaldības un sabiedrības līdzdalību, pilsoniskās sabiedrības organizēšanās formām un funkcijām, lai spēcinātu Latviju kā demokrātisku valsti. Tiks ieskicēti izaicinājumi, procesi un piemēri, kas nozīmīgi Demokrātijas akadēmijas mācību studentiem, lai sekmētu teorētisko zināšanu un praktisko prasmju apguvi. Dalībniekiem būs iespēja iepazīt Norvēģijas pieredzi pašvaldību un iedzīvotāju sadarbībā, sasaistot to ar esošo situāciju un iespējām Latvijā, savukārt, lai iedziļinātos izaicinājumos un iespējās demokrātijas praksēs vietējā līmenī Latvijā, ar savu pieredzi vietas kā demokrātijas veidošanā dalīsies Cēsu novada pārstāvji.
Ar priekšlasījumiem Demokrātijas akadēmijas mācību trešajā mācību dienā uzstāsies Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, maģistra studiju programmas "Sabiedrības vadība" direktore Lilita Seimuškāne, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare, GRID-Arendal fonda Norvēģijā eksperte Ieva Ručevska, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa, Cēsu Pluriversitātes dibinātājs, pilsētvides plānotājs un dizainers Jānis Ķīnasts, Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns un Žaņa Lipkes memoriāla direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
****
Demokrātijas meklējumi Valmieras muzejā
17.02.2023
Vakardien, 16. februārī Valmieras muzejā notika otrā Demokrātijas akadēmijas mācību diena Vidzemes dalībniekiem, kad tie atrada un saskatīja visdažādākos demokrātijas simbolus visās trīs Valmieras muzeja ēkās. Sākot ar muzeja dārzu, kāpnēm un durvīm un labierīcībām un beidzot ar pulksteņu kolekcijām, grāmatām, gleznām, skulptūrām un pat kling-klang lelli - demokrātijas vērtības tika saskatītas ne tikai muzeja eksponātos, bet arī muzeja apkārtējā vidē.
Izmantojot Demokrātijas muzeja kartes metodiku, kuru izstrādājis Makss Vereins (Max Verein), Vidzemē notika pirmā reģionālā Demokrātijas akadēmijas mācību diena. Izmantojot transformatīvo un situatīvo mācīšanās metodi, kad aktīvā līdzdarbības procesā tiek analizēti, pētīti un izvērtēti reāli dzīves piemēri un iegūts pārdomāts spriedums, Valmieras muzeja ēkās un teritorijā akadēmijas dalībnieka atrada gandrīz 40 objektu.
Diskutējot par demokrātijas simboliem, Inguna Dukure, Vaidavas bibliotēkas vadītāja, uzsvēra laika nozīmi, ka “lai kā pārveidotu pulksteni, nevar pārveidot laiku, jo laiks mums ir vienāds visiem visos laikos”. Izdevumi – Latvju dainas, dziesmu svētku grāmatas, žurnāls “Dadzis” un citas publikācijas - raisīja pārdomas ne tikai par humoru un satīru, bet arī vārda brīvību. Bet – vai tiešām mūsdienās varam teikt visu, ko domājam? Biedrības “Burtnieku kultūrvide” un Kristīgā Žēlsirdības centra pārstāvis Māris Dāvidsons atgādināja, ka “mēs paši esam saimnieki savā valstī, un daudzus procesus spēsim veikt tikai tad, kad būsim iesaistīti visi, ne tikai daļa”.
Oskars Kaulēns, Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors, demokrātiju atrada rokas dzirnavās, kas vienlaicīgi simbolizē divas puses: no vienas puses tā ir neatkarība, jo ar tām mēs varam dabūt izejvielu, kas palīdz iegūt vēl daudzas citas vielas, bet no otras puses: ne visiem mājās ir rokas dzirnavas un ne visiem ir graudi.Tādējādi mēs kļūstam savstarpēji atkarīgi, jo jāsadarbojās, lai gūtu to, kas vajadzīgs. Jautājums – kur ir tā robeža starp individualitāti un neatkarību, un cik mums ir jābūt savstarpēji atkarīgiem viena no otra – vai maz ir iespējams novilkt robežas?
Pārdomas par demokrātijas robežām raisīja pat uzvārdu reģistrs, jo lai gan no anonīmas masas kļūstam par individualitāti, no otras puses mēs tiekam piesaistīti konkrētajai dzimtai un kļūstam atkal atkarīgi no citiem. Un lai gan mums šķiet, ka savus lēmumus pieņemam pēc brīvas izvēles, uzvārdus zemniekiem deva muižnieki, tā nebija viņu izvēle. Jautājums – vai tiešām visās dzīves situācijās mēs paši varam būt noteicēji un izdarīt sev vēlamās izvēles un pieņemt tos lēmumus, kas mums ir svarīgi? Un lai gan varam doties vēlēt pēc brīvas izvēles, tomēr mums jāpiekrīt vēlēšanu rezultātiem, kuri ne vienmēr ir tādi, kā gaidījām.
Saistoši bija dzirdēt vēsturnieces Lienes Rokpelnes komentārus par dalībnieku izvēlētajiem demokrātijas simboliem. Aizdomāties ikvienam lika antrolpologu secinājumi, ka "lai kaut kas būtiski mainītos, ir jānomainās trim paaudzēm vai jāpaiet 80 vai 90 gadiem". Un secinām, ka Latvija vēl nav pat pusceļā, jo neatkarīgā valstī dzīvojam vien nedaudz vairāk kā 30 gadus. Tomēr - daudz ko varam mācīties arī no pagātnes un saprast, ka “ne tikai tas, kas stāv priekšā, var ko mainīt, bet arī mēs paši”.
Jau minēts, ka mācību programma “Demokrātijas akadēmija” ietver četras informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā ar nodarbībām no vadošajiem Latvijas ekspertiem un vismaz četras mācību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā no Latvijas reģioniem, tostarp arī Vidzemē. Mācību programmu īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
****
Rīgas pilī, ar pirmo mācību dienu, atklāta Demokrātijas akadēmija
01.02.2023
30. janvārī Rīgas pilī ar pirmo mācību dienu “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” tika atklāta Demokrātijas akadēmija. Pirmie Demokrātijas akadēmijas studenti, vairāk nekā 200 valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvie iedzīvotāju un vietējie līderi no visiem Latvijas reģioniem, tika iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem.
Atklājot Demokrātijas akadēmiju Latvijas Valsts prezidents Egils Levits dalībniekiem novēlēja: “Latvijas sabiedrība nav viensētnieku sabiedrība. Pagājušais gads mums ir nepārprotami apliecinājis, ka ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju grib un spēj redzēt tālāk par savu privāto komforta zonu. Taču pagājušais gads ir arī parādījis, ka pilsoniskumam ir nepieciešami prasmīgi līderi. Tie ir cilvēki, kuri prot atraisīt un organizēt pilsonisko sabiedrību un kļūt par kopīgā labuma vēstnešiem. Demokrātijas akadēmija ir viens no veidiem, kā stiprināt šādu līderību. Tādēļ novēlu katram Demokrātijas akadēmijas dalībniekam izmantot piedāvātās iespējas attīstīt praktiskas un ikdienā pielietojamas pilsoniskās prasmes un arī palīdzēt tās attīstīt citiem.”
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzsvēra Demokrātijas akadēmijas nozīmīgumu, sakot: “Šī būs ilgstoša cīņa par demokrātiskām vērtībām un mūsu dzīvesveidu, un tā nebeigsies ar Ukrainas uzvaru karā. Tāpēc šodien dibinātā Demokrātijas akadēmija ir tālredzīgs ieguldījums mūsu valsts drošībā un labklājībā.”
Atklāšanas uzrunas noslēdza Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka, akcentējot iniciatīvas vērtības: “Gan pilsoniskās sabiedrības rosinātas izmaiņas Latvijas likumdošanā, un pat plašāk, ES regulās, gan dažādas vietējās iniciatīvas - tās visas ir demokrātijas izpausmes darbībā. Lai darbotos, nepieciešamas zināšanas un prasmes, ko kopsim Demokrātijas akadēmijā. Demokrātija ir jādara! Tas ir nepārtraukts process, izvēloties radīt pārmaiņas labākai rītdienai. Demokrātija nevar pastāvēt bez cilvēkiem”.
Pirmajā mācību dienā dalībniekiem bija iespēja iedvesmoties no reāliem pieredzes stāstiem, viedokļu līderiem un savas jomas profesionāļiem. Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns sniedza ieskatu par vīzijām pilsoniskās sabiedrības veidošanai Latvijā, daloties ar savu personīgo pieredzi par to, kā iedzīvotājs kļūst pilsoniski aktīvs.
Valsts kancelejas pārstāvji – Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultantes Inese Kušķe un Zane Legzdiņa-Joja - dalījās ar redzējumu par pilsonisku sabiedrību kā mūsdienīgas valsts pārvaldes darbības pamatu un skaidroja esošos pilsoniskās sabiedrības līdzdalības un sadarbības mehānismus Latvijā. “Demokrātija ir vairākuma griba. Bieži mūsu individuālās intereses nonāk konfliktā ar lielākas sabiedrības daļas viedokli. Valsts pārvaldes loma ir būt vidutājiem, kuri spēj rast kompromisus. Kas mums traucē? Reizēm tās ir mūsu bailes no konfrontācijas, no atšķirīgiem viedokļiem, jo tie izjauc ierasto darba kārtību. Tapēc es vēršos pie saviem kolēģiem publiskajā pārvaldē - līdzdalība nav apgrūtinājums, tas ir ieguvums! Mēs varam striprināt demokrātijas kvalitāti, sabiedrības solidaritāti un pozitīvi ietekmēt valsts attīstību ilgtermiņā,” iedrošināja un atgādināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga izklāstīja par esošo situāciju un izaicinājumiem Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā. Viņa skaidroja: “Latvijā iedzīvotāji vairāk iesaistās, kad tiek skartas mūsu katra vērtības. Šobrīd ir īstais brīdis, kad krīžu ietekmē cilvēki ir iekustināti un mēs varam turpināt strādāt pie tā, lai viņi būtu aktīvi un līdzdarbotos. Lai atgūtu uzticību valsts pārvaldei, viena no būtiskākajām darbībām ir plašas, sabiedrību iesaistošas konsultācijas pirms reformām. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt un iesaistīties, taču trūkst savstarpējas uzticēšanās.” Savukārt Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka iesaistošā veidā dalībniekus iepazīstināja ar pieciem demokrātijas kvalitātes vērtēšanas parametriem, kas katram ļāva aizdomāties par to, cik Latvijas sabiedrībai vēl daudz jāmācās, lai mēs varētu saukt savu valsti par pilnībā demokrātisku.
Mācību pirmā diena noslēdzās ar ieskatu Latvijas nevalstisko organizāciju daudzveidībā, ieskicējot dažādus organizāciju darbības modeļus, to darbības ieguldījumu demokrātijas procesos, sniedzot iespēju mācību dalībniekiem iepazīties ar mērķtiecīgi īstenotām praksēm. Kā pirmā savas organizācijas darbības pieredzē dalījās Gunta Ahromkina no biedrības “Krāslavas māmiņu klubs”. Īsi un tieši viņa izskaidoja, kā un kāpēc biedrība straujiem soļiem piepilda izvirzītos mērķus: “Uzņēmāmies līdzatbildību un sākām darīt! Rīkojāmies sevis un savu bērnu labā, radot piemēru viņiem un visai kopienai.” Ar savām pieredzēm dalījās arī pārstāvji no biedrības “Šmiedrība”, biedrības “Cerību Spārni”, biedrības “Latvijas Biogeiminga Biedrība”, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO un biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kopienas #esiLV.
Demokrātijas akadēmijas dalībnieki novērtēja iespēju uzzināt atziņas no cilvēkiem, kuri veicinājuši pilsoniskās sabiedrības iesaisti Latvijas politiskajā vidē un īstenotiem prakstiskiem piemēriem. Kā atklāja dalībnieku atsauksmes, runātāji devuši iedvesmu, savukārt pieredzes piemēri - spēku. Norises vieta parādījusi attieksmi un uzticēšanos no valsts puses, satiktie cilvēki - pleca sajūtu – sniedzot milzīgu vēlmi darboties!
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
****
Vidzemes Augstskola un Latvijas Lauku forums, sadarbībā ar Valmieras novada fondu, noslēdz sadarbības līgumu
27.01.2023
Lai attīstītu sadarbību izglītības, zinātnes un reģionālās attīstības jomā Vidzemē, biedrība “Latvijas Lauku forums” (LLF) un Vidzemes Augstskola (ViA), cieši sadarbojoties ar Valmieras novada fondu (VNF), noslēdz ilgtermiņa sadarbības līgumu. Tādējādi tiks veicinātas plašākas savstarpējās sadarbības iespējas zinātniskajā pētniecībā, akadēmiskajā, administratīvajā darbā un studiju nodrošināšanā, gatavojoties Demokrātijas akadēmijas īstenošanai, kas ar pirmo mācību nodarbību tiks svinīgi atklāta jau 30. janvārī, Latvijas Valsts prezidenta rezidencē, Rīgas pilī, kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti.
27. janvārī ViA rektore Agnese Dāvidsone un LLF izpillddirektore Anita Seļicka nolēdza sadarbības līgumu. Abas puses vienojas par savstarpēju sadarbību jautājumos, kas atbilst abu organizāciju stratēģiskajām prioritātēm un iniciatīvas “Demokrātijas akadēmija” mērķim, kā arī sakņojas vienotā izpratnē par pilsoniskās sabiedrības un tās ilgtspējas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā kopumā.
Sadarbības līguma ietvaros ViA un LLF apņemas:
- piedāvāt sabiedrībai zināšanas un prasmes jautājumos, kas skar pilsonisko sabiedrību;
- stiprināt vietējo līderu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līderu kapacitāti;
- aktualizēt tēmas zinātniskajai pētniecībai un sadarboties to īstenošanā;
- sadarboties studiju kursu satura aktualizēšanā un studiju programmu attīstībā;
- piedāvāt iespēju studējošajiem nostiprināt teorētiskās zināšanas, atbilstīgo kompetenci un praktiskās iemaņas kādā no Demokrātijas akadēmijas nevalstiskajām organizācijām;
- formulēt tēmas studiju noslēguma darbu izstrādei,
- iniciēt un kopīgi realizēt projektus;
- organizēt kopīgas konferences, seminārus, tīklošanās u.c. aktivitātes pilsoniskās sabiedrības jautājumu risināšanā un lauku teritoriju attīstības veicināšanā.
Abas puses ļoti atzinīgi novērtē parakstīto līgumu, kas pavērs jaunas un nopietnas sadarbības iespējas. Jāuzsver, ka Vidzemes Augstskola ir pirmā augstskola Latvijā, ar kuru tiek slēgts sadarbības līgums “Demokrātijas akadēmijas” saistībā, tomēr sadarbības iespējas un kopīgi saskares punkti vēl tiek meklēti un pārrunāti arī ar citām Latvijas augstskolām, piemēram, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils universitāte u.c.
Jau informēts, ka Demokrātijas akadēmijas programmas veidošanā un īstenošanā apvienojušies gan publiskā sektora pārstāvji, gan virkne Latvijas NVO. “Demokrātijas akadēmija” tiek īstenota, pateicoties biedrībai “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
****
Ar pirmo mācību nodarbību Rīgas pilī atklās Demokrātijas akadēmiju
27.01.2023
Demokrātijas akadēmija tiks īstenota četros tematiskajos blokos, katrā no tiem ietverot klātienes teorijas lekcijas, iedvesmas un pieredzes stāstus, kuriem sekos mācību tēmu moduļa padziļināta apguve katrā Latvijas reģionā, iepazīstot apgūtās tēmas praktiskās nodarbībās un izziņas darbnīcās, kas tiks pielāgotas dažādo vietējo situāciju unikalitātei un katrā vietā esošajām iespējām un izaicinājumiem, kā arī dalībnieku vajadzībām.
Demokrātijas akadēmijas pirmajā mācību nodarbībā dalībnieki tiks iepazīstināti ar esošo situāciju pilsoniskās sabiedrības veidošanā un attīstībā Latvijā, īpašu uzmanību veltot pilsoniskās sabiedrības likumdošanas aspektiem.
Pirmajā mācību dienā dalībniekus uzrunās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Demokrātijas akadēmijas vadītāja Anita Seļicka. Mācību nodarbības visas dienas laikā vadīs iedvesmojoši un profesionāli eksperti, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu Latvijas sabiedrību un tās ilgtspēju, uzlabojot sabiedrības prasmes un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem.
Dainis Īvāns sniegs ieskatu par vīzijām pilsoniskās sabiedrības veidošanai Latvijā, Valsts kancelejas pārstāvji – Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultantes Inese Kušķe un Zane Legzdiņa-Joja - dalīsies ar redzējumu par pilsonisku sabiedrību kā mūsdienīgas valsts pārvaldes darbības pamatu un skaidros esošos pilsoniskās sabiedrības līdzdalības un sadarbības mehānismus Latvijā. Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga izklāstīs esošo situāciju un izaicinājumus Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā, savukārt Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka dalībniekus iepazīstinās ar pieciem demokrātijas kvalitātes vērtēšanas parametriem. Mācību pirmā diena noslēgsies ar ieskatu Latvijas nevalstisko organizāciju daudzveidībā, ieskicējot dažādus organizāciju darbības modeļus, to darbības ieguldījumu demokrātijas procesos, sniedzot iespēju mācību dalībniekiem iepazīties ar mērķtiecīgi īstenotām praksēm.
Iniciatīvu “Demokrātijas akadēmija” īsteno Latvijas nevalstiskās organizācijas - biedrība “Latvijas Lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālajam atbalstam, apvienojot organizāciju līdzšinējo pieredzi un ekspertīzi, kas gūta 20 gadu garumā NVO sektora un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas aktivitātēs, lai aktualizētu pilsoniskas sabiedrības un līdzdalības jautājumus un to nozīmi, kā arī reaģētu uz esošajiem izaicinājumiem.
****
Pieteikšanās dalībai Demokrātijas akadēmijas mācībām ir noslēgusies!
20.01.2023
Mācībām Demokrātijas akadēmijā pieteikušies vairāk kā 60 potenciālo dalībnieku no Vidzemes, kuri vēlas iegūt jaunas zināšanas, prasmes pilnveidot savas personiskās un profesionālās kompetences, uzdrošināties līdzdarboties un iedvesmoties no reāliem pieredzes stāstiem, viedokļu līderiem un savas jomas profesionāļiem.
Šobrīd, rūpīgi iepazīstoties ar dalībnieku motivāciju, ieinteresētību, vēlmi un spēju aktīvi līdzdarboties visa akadēmijas mācību procesā, norit grūta un sarežģīta dalībnieku atlase, kuras rezultātā izvēlētie 40 pārstāvji no Vidzemes iegūs iespēju piedalīties klātienes Demokrātijas akadēmijas mācībās.
Dalībnieki tiek izvēlēti nodrošinot proporcionalitāti starp mērķa grupām - valsts institūciju un pašvaldību, nevalstisko organizāciju, aktīvo iedzīvotāju un vietējo līderu pārstāvjiem, kā arī, veidojot pārklājumu no visiem Latvijas reģioniem.
Interesi izrādījušie dalībnieki, kuri šīs nedēļas laikā nebūs saņēmuši apstiprinājumu klātienes mācībām Demokrātijas akadēmijā, aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai FB Demokrātijas akadēmija, jo jau šobrīd norit darbs pie e-mācību kursa izveides, kas būs pieejams ikvienam interesentam bez maksas jau šī gada pirmajā pusē, lai vēl vairāk stiprinātu Latvijas sabiedrības pilsonisko kompetenci, motivējot rīkoties un ieviest pārmaiņas profesionālajā un personiskajā darbībā.
Jau 30. janvārī Rīgas pilī notiks Demokrātijas akadēmijas atklāšanas pasākums un pirmā mācību nodarbība “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropā” kopā ar spēcīgām un iedvesmojošām personībām.
Sekojiet līdzi aktualitātēm Demokrātijas akadēmijas Facebook lapā ŠEIT!
Vairāk par Demokrātijas akadēmiju informatīvajā materiālā ŠEIT!
Demokrātijas akadēmijas veidošanā un īstenošanā apvienojušies gan publiskā sektora pārstāvji, gan virkne nevalstisko organizāciju Latvijā. To īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru.
Pēdējā nedēļa, lai pieteiktos Demokrātijas akadēmijai!
02.01.2023
Lai pilnveidotu zināšanas par iesaistīšanos valsts norisēs, tādējādi stiprinot vietējo kopienu līderu, nevalstisko organizāciju (NVO) un publiskās pārvaldes kapacitāti, aicinām pieteikties mācību programmai “Demokrātijas akadēmija” līdz 8. janvārim tiešsaistē https://ej.uz/DApieteik. Mēneša izskaņā, 30. janvārī programmas atklāšana notiks Latvijas Valsts prezidenta rezidencē, Rīgas pilī kopā ar Valsts prezidentu Egīlu Levitu un Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti.
Akadēmijas pirmajā nodarbībā, kas sekos pēc svinīgās atklāšanas, gaidāmas lekcijas par pilsonisko sabiedrību Latvijā - realitāti un rīcību. Dienas pirmajā pusē tiks runāts par pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijā, mūsdienīgas valsts pārvaldes darbības pamatiem, pilsoniskās sabiedrības līdzdalības un sadarbības mehānismiem. Savukārt dienas otrajā pusē uzzināsim par saliedētu un pilsoniski aktīvas sabiedrības rīcībpolitiku, demokrātijas kultūru un politiku Latvijā, gūstot zināšanas no dažādiem lektoriem un jomu profesionāļiem, caur Latvijas NVO iezīmēsim Latvijas pilsoniskās sabiedrības portretu.
Mācību programma iekļauj četras informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā ar nodarbībām no vadošajiem Latvijas ekspertiem, vismaz četras nodarbību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā no Latvijas reģioniem, kā arī dalībnieku savstarpējas pieredzes apmaiņas, tikšanās, diskusijas, viedokļu apmaiņas ar citiem dalībniekiem, praktiķiem un ekspertiem. Katram akadēmijas absolventam tiks izsniegta apliecība par mācību programmas apgūšanu.
Akadēmijā plānots uzņemt 200 dalībniekus. Mācības ir bez maksas, tās notiks no 2023. gada janvāra līdz jūnijam. Vairāk par Demokrātijas akadēmiju iespējams lasīt informatīvajā materiālā https://ej.uz/DAinfo
Programmas veidošanā un īstenošanā apvienojušies gan publiskā sektora pārstāvji, gan virkne Latvijas NVO. To īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Piesakies dalībai Demokrātijas akadēmijā!
09.12.2022.
Lai stiprinātu Latvijas sabiedrības pilsonisko kompetenci, motivējot rīkoties un ieviest pārmaiņas profesionālajā un personiskajā darbībā, izsludināta pieteikšanās mācībām Demokrātijas akadēmijā. Pieteikties dalībai tiek aicināti pārstāvji no valsts institūcijām un pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī aktīvie iedzīvotāji visā Latvijas teritorijā. Pieteikšanās ir atvērta, aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/DApieteik, līdz 2023. gada 8. janvārim!
Īpaši izstrādāta mācību programma “Demokrātijas akadēmija” pilsoniskās kompetences stiprināšanai mācību dalībniekiem sniegs jaunas zināšanas, iespēju pilnveidot savas personiskās un profesionālās kompetences, uzdrošināties līdzdarboties, iedvesmoties no reāliem pieredzes stāstiem, viedokļu līderiem un savas jomas profesionāļiem.
Mācības Demokrātijas akadēmijā iekļauj:
- 4 daudzveidīgas un informatīvi bagātas mācību dienas Rīgā ar nodarbībām no vadošajiem Latvijas ekspertiem;
- Vismaz 4 nodarbību dienas ar praktisku, ikdienā pielietojamu un izmantojamu prasmju apguvi katrā no Latvijas reģioniem;
- Dalībnieku savstarpējas pieredzes apmaiņas, tikšanās, diskusijas, viedokļu apmaiņas ar citiem dalībniekiem, praktiķiem un ekspertiem.
Demokrātijas akadēmijā plānots uzņemt 200 dalībniekus. Mācības ir bez maksas, tās notiks no 2023. gada janvāra līdz jūnijam. Demokrātijas akadēmijas atklāšana un pirmā nodarbību diena notiks 2023. gada 30. janvārī, Rīgas pilī. Katram akadēmijas absolventam tiks izsniegta apliecība par mācību programmas apgūšanu.
Vairāk par Demokrātijas akadēmiju informatīvajā materiālā https://ej.uz/DAinfo
Demokrātijas akadēmijas mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrību un tās ilgtspēju, uzlabojot sabiedrības prasmes un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem, stiprinot vietējo līderu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un publiskās pārvaldes kapacitāti, pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs iesaistot jaunus dalībniekus un stiprinot viņu kompetences, uzlabojot kvalitatīvas analītiskās informācijas un mācību materiālu pieejamību, kā arī sekmējot sadarbību un uzticību starp dažādiem sektoriem un arī NVO un pilsoniskās sabiedrības vidū.
Demokrātijas akadēmijas veidošanā un īstenošanā apvienojušies gan publiskā sektora pārstāvji, gan virkne nevalstisko organizāciju Latvijā. To īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Demokrātijas akadēmiju finansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.